Gaa na ọdịnaya

Asụsụ Kulina

Shí Wikipedia, njikotá édémédé nke onyobulạ

Kulina (nakwa Kulína, Kulyna, Culina, Curina, Corina, Korina, Culina-Madijá, Madijá, Madija, Madiha, Madihá ) bụ asụsụ Arawan nke Brazil na Peru nke ihe dị ka mmadụ 4,000 Kulina na-asụ. Ebe ndị ọkà okwu ole na ole dị otú ahụ, a na-ewere Kulina dị ka asụsụ egwu. Kulina yiri asụsụ Deni, ebe a na-ewerekwa ha dị ka olumba dị iche iche nke otu asụsụ. Asụsụ abụọ ahụ nwere usoro okwu SOV, [1] yana ụdị consonants alveolar africate atọ. Ekwenyere na ọnụnọ nke phoneme *s e wugharịrị n'ọnọdụ fricative *s h bụ ihe na-egosi asụsụ Kulina na Deni megidere asụsụ ndị ọzọ na ezinụlọ Arawan. [2]

Akụkọ ihe mere eme na ọdịdị ala

[dezie | dezie ebe o si]

Ndị Kulina na-ebi na steeti Acre na Amazonas na Brazil na mpaghara Ucayali na Peru. [3] Na Acre na Ucayali, a na-ahụ obodo nta ndị ahụ n'akụkụ osimiri Purus na Envira. Na Amazonas, obodo nta ndị ahụ dị gburugburu osimiri Juruá, Tarauacá na Jutaí. [3]

Ụtọ asụsụ

[dezie | dezie ebe o si]

Usoro ihe mejupụtara ya bụ isiokwu-ihe-ngwaa . Ọ na-abụkarị asụsụ na-egosi akara nke nwere morphology agglutinative na ụfọdụ ngwakọta. [3] Kulina bụ asụsụ ikpeazụ ma nwee ọtụtụ suffixes karịa prefixes . [3] Enwere klaasị aha abụọ na okike abụọ na nkwekọrịta na ngwaa transitive na-ekpebi site n'ọtụtụ ihe dị mgbagwoju anya, ma syntactic na pragmatic. [3] N'ahịrịokwu ntụgharị, ngwaa na-ekwenye na ihe dị na okike na isiokwu ahụ n'onwe na ọnụọgụ. N'ahịrịokwu na-agbanwe agbanwe, ngwaa ahụ na-ekwenye na isiokwu ya na mmadụ, ọnụọgụ na okike. [3]

fonology

[dezie | dezie ebe o si]

Consonants

[dezie | dezie ebe o si]
Labial eze Alveolar Velar Glottal
Na-egbu egbu /



Mmekọrịta
kwuputara b d͡z
enweghị olu p t͡s k
achọsi ike t̪ʰ t͡sʰ
Nke na-ese okwu h
Ihu imi m n
Rhotic ɾ
Odika β̞ ~ w

Consonants na-ada /pʰ, t̪, d͡z, t͡s, t͡sʰ, ɾ, β~w/ nwekwara ike ịkpọ dị ka /ɸ~f, t͡ʃ, z~ɟ, s, sʰ~ʃ, l, v/.

N'ihu Azu
Mechie i ( u )
N'etiti ɛ o
Mepee a

Ụda [a] nwekwara ike iru na ụda [ ɨ ] . Ụda ụdaume [u] na-apụta naanị na diphthongs. [3]

Akwụkwọ akụkọ

[dezie | dezie ebe o si]
  • Boyer, Cindy & Jim Boyer. 2000. Ọkọwa okwu: (sic) Culina - Castellano. Edemede edebeghị.
  • Dinst, Stefan. 2014. A Grammar nke Kulina . Berlin: Walter de Gruyter.
  • Dinst, Stefan. 2009. " Sative Verbs na Kulina ". ReVel Revista Virtual nke Estudos de Lingaugem.
  • Daalụ, Stefan. 2008 a. "Mmetụta Portuguese na Kulina". Na Thomas Stolz, Dik Bakker & Rosa Salas Palomo (eds.) Akụkụ nke kọntaktị asụsụ. Nchọpụta usoro mmụta ọhụrụ, usoro na ihe nleba anya nwere nlebara anya pụrụ iche na usoro Romancisation, 287-297. Berlin & New York: Mouton de Gruyter.
  • Dinst, Stefan. 2008b. "Gịnị kpatara Kulina enweghị ihe mgbochi". Amụma 32: 27-36 .
  • Dinst, Stefan. 2005. "Ihe ọhụrụ nke s na Kulina na Deni". Ọkà mmụta asụsụ mmadụ 52: 209-243.
  • Monserrat, Ruth Maria Fonini & Abel O. Silva. 1986. Gramática na língua Kulina. Dialeto do Igarapé do Anjo . Acre: Conselho Indigenista Missionário.
  • Silva, Abel O. & Ruth MF Monserrat.1984. Dicionário Kulina – Português e Português – Kulina. (Dialeto do Igarapé do Anjo) . Acre: Conselho Indigenista Missionário.
  • Tiss, Frank. 2004. Gramática da língua Madiha (Kulina) . São Leopoldo: Oikos.
  • Wright, Pamela Sue. 1991. La hipótesis del inacusativo y los verbos mádija (culina). Revista Latino-americana de Estudios Ethnolingüísticos 6: 49-62.
  • Wright, Pamela Sue. Madija kwuru. Akwụkwọ ọrụ nke Summer Institute of Linguistics, Mahadum North Dakota 39: 93-140.

Ntụaka

[dezie | dezie ebe o si]

na-ekwu na ya na Reginald na Ryan Dennis, emesịa gbawaa koodu na ụkpụrụ ndị bụ isi nke asụsụ Tahltan." [1] Dị ka asụsụ Dene, dị ka

  1. Culina Language and the Culina Indian Tribe (Kulina Madihá, Kulína, Kulyna, Kurina, Corina, Madija, Kollina, Kulino). www.native-languages.org. Retrieved on 2018-02-23.
  2. Dienst. "The Innovation of s in Kulina and Deni". Anthropological Linguistics 47: 424–441. 
  3. 3.0 3.1 3.2 3.3 3.4 3.5 3.6 Stefan. (2014). A Grammar of Kulina. Berlin/Boston: De Gruyter. ISBN 9783110339680. OCLC 898770080. Stefan., Dienst (2014). A Grammar of Kulina. Berlin/Boston: De Gruyter. ISBN 9783110339680. OCLC 898770080. Kpọpụta njehie: Invalid <ref> tag; name ":0" defined multiple times with different content