Asụsụ Kairui-Midiki
| Obere ụdị nke | Asụsụ Timoric |
|---|---|
| Mba/obodo | Timor-Leste |
| Ụmụ amaala ka | Manatuto Municipality, Viqueque Municipality, Baucau Municipality |
| Ọkwa asụsụ UNESCO | 2 vulnerable |
| Ọkwa asụsụ Ethnologue | 6b Threatened |
'Kairui-Midiki' (nke a makwaara dị ka Midiki ma ọ bụ Kairui) bụ asụsụ East Timor nke mmadụ 23,000 na-asụ na 2015, ọkachasị na Venilale Administrative Post na Baucau, akụkụ nke Vique Municipality, na suco Kairui (Manatuto Municipality).
Kairui-Midiki nwere njikọ chiri anya na asụsụ Waima'a na Naueti. Ọnọdụ nghọta nke ụdị anọ a emeela ka ụfọdụ kewaa ha dị ka olumba nke otu asụsụ: Kawaimina . [1]
[2] depụtara Kairui na Midiki iche iche na ọnụ ọgụgụ mmadụ nke Timor-Leste 2010, mana a na-ewere ha dị ka olumba nke otu asụsụ, n'akwụkwọ a na-akpọ Kairui-Midiki.
Ụfọdụ ndị na-asụ Midiki na nso Ossu na-ezo aka n'asụsụ ha dị ka Osomoko. [citation needed]
Ọmụmụ ụdaolu
[dezie | dezie ebe o si][1] maara asụsụ ahụ maka ihe ọhụrụ phonological pụrụ iche ma e jiri ya tụnyere asụsụ ndị ọzọ nke Timoric, gụnyere nkwekọrịta ụda, ụdaume aspirated na glottalized, na ụda olu na-enweghị olu na usoro ụda ha. Ọnụ ọgụgụ dị nta nke asụsụ ndị ọzọ dị na mpaghara Timor ka ukwuu na-egosikwa ụda olu na-enweghị olu, nkwụsị aspirated, na ụdaume glottalized. Asụsụ ndị a bụ Waima'a, Naueti, Semau Helong, na Meto. [3] Midiki, dị ka na Waima'a na Naueti, ụdaume ndị a na-apụta naanị na njikọ nke ụkwụ prosodic.
| Ọnụ ọgụgụ | Tetun | Kairui | Midiki |
|---|---|---|---|
| 1 | ịga | se | se |
| 2 | okporo ụzọ | Kirua | kairuo |
| 3 | Tolu | Kitele | Kaitelu |
| 4 | Ụzọ | kihoo | kaihaa |
| 5 | Mmanụ ala | Kiliim | kailime |
| 6 | Enweghị ihe ọ bụla | Kinee | kainee |
| 7 | hitu | Khiahiti | Ịkwụsị akwụkwọ |
| 8 | Luulu | kikoho | kaikaha |
| 9 | Ọ bụ | Kisia | kaisiwe |
| 10 | sanulu | ogwu | dabere na ya |
Ihe odide
[dezie | dezie ebe o si]2023, D. Sasseville gosipụtara asụsụ a na-amaghị ama echekwara na ọtụtụ iberibe mbadamba nkume sitere n'ihe ndekọ nke Hattusa ma kwuo na ọ bụ asụsụ Kaskean.
- 1 2 3 Geoffrey Hull (2004-08-24). "The Languages of East Timor". Macquarie University. Archived from the original on 2008-07-20.
- ↑ Eberhard, David M., Gary F. Simons, and Charles D. Fennig (eds.). 2023. Ethnologue: Languages of the World. Twenty-sixth edition. Dallas, Texas: SIL International. Online version: http://www.ethnologue.com.
- ↑ Culhane, Kirsten. 2022. The Phonology and Typological Position of Waima’a Consonants. Oceanic Linguistics 61(1). 528–559. https://doi.org/10.1353/ol.2022.0005.