Michael Imoudu

Shí Wikipedia, njikotá édémédé nke onyobulạ
Michael Imoudu
Mmádu
ụdịekerenwoke Dezie
mba o sịNaijiria Dezie
Aha enyereMichael Dezie
Ụbọchị ọmụmụ ya1902 Dezie
Ebe ọmụmụOwan West Dezie
Ụbọchị ọnwụ ya22 Jụn 2005 Dezie
Ọrụ ọ na-arụtrade unionist Dezie
Michael Imoudu
Born(1902-09-07) 07 Sepụtemba 1902
Died22 Juunu 2005(2005-06-22) (aged 102)[1]
OccupationLabour Leader

. [2]Michael Athokhamien Omnibus Imoudu bụ onye isi otu ndị ọrụ ụgbọ mmiri

Ndụ mmalite na agụmakwụkwọ[dezie | dezie ebe o si]

A alaka Imoudu na 1902, na Afemai division nke Edo State .  [1] Nna ya bụ onye agha na West African Frontier Force ma jee ozi na East Africa na Gambia .  Mgbe nne na nna ya nwụsịrị na 1922, Imoudu biri ndụ wee ọrụ maka onye ikwu ya bụ onye na-ahụ maka ụgbọ okporo ụzọ.  N'ihi ọrụ onye ikwu ya, ọ gara obodo dị iche iche na Mid-West na n'Ebe Ọwụwa iwu, n'oge ọ na-nnukwu ya, ọ gara ahịa Igbo.  [2] Ọ gara ụlọ akwụkwọ dị iche iche wee gụchaa akwụkwọ elementrị na Agbor Government School na 1927. [3] Ọ gara Lagos na 1928 wee nweta ọrụ otu afọ ka e hụ dị ka onye na-arụ ọrụ kwa ụbọchị, ọ rụkwara ọrụ.  dị ka onye na-ahụ maka mgbasa ozi na Post and Telegraph Department tupu ọ banye n'okporo ụzọ ụgbọ oloko dị ka onye na-amụ ihe</link>[ a chọrọ nkọwa ]

Ọrụ dị ka onye isi ọrụ[dezie | dezie ebe o si]

. [3]Imoudu ụgwọ ọrụ otu ndị ọrụ dịka onye otu onye ọrụ Railway Workers Union (RWU), otu ahụ ga-abụ otu n'ime otu ndị agha agha na mba [1] n'oge iche .  E hiwere otu ahụ ahụ na 1931 n'oge ọtụtụ ụlọ ọrụ, onye na-agụ mmadụ na ibe ya otu ụlọ ọrụ ihe.  [2] N'afọ 1939, Imoudu izi onye isi otu ahụ, n'ime otu afɔ ahụ, e debara aha otu ahụ n'akwụkwọ iwu nke Trade Union Ordinance nke nyere ikike iwu nke òtù ndị ọrụ aka ka ha na ndị ọrụ ha.  na-arụkọ ọrụ ọnụ.  RWU bụ otu mbụ edebanyere aha n'okpuru iwu.  N'okpuru nduzi nke Imoudu, otu ahụ we okpuru nchekwa ha maka ọrụ dị elu, ịchetụ na ọrụ ọrụ.  Ọ bịara pụta ìhè na 1941 mgbe ọ "nnu-ahụ na njikwa ụgbọ oloko iji mgbasa ozi ndị ọrụ nka.  [3] </link>Ọ bụ ihe a na-ahụ [ụdị ] ike ụfọdụ ihe ha ikike, njikwa okporo ụzọ akwalite ngwa ime ihe ahụ.  Ka oge na-aga, ndị ọrụ ahụ na-arụ ọrụ nke ụlọ ka akpọchiri ọnụ ụzọ ha n'  usoro nke Onye njikwa ọrụ.  Imoudu wee duru njem gaa oche dị na Lagos Island na-eti mkpu ka ọpụpụ onye njikwa ọrụ.  Ngagharị iwe ahụ uche, nke mere ihe iji dozie nsogbu ndị ọrụ.  Ọ bụ ebe na ihe ngosi ahụ gara nke ọma, Imoudu ụdị nwee ike mgbe nile na ndị isi Europe, [4] ekwuru na ihe ihe oyiyi ahụ bụ ya na mmeso nke ndị isi Europe na-eme.  N'agbata afọ 1941 na 1943, a ụmụaka nke ugboro ugboro ugboro wee chụrụ n'anya na January 1943.

N’Ọnọ Julaị afọ 1941, e nwere ikike echiche nke ụfọdụ òtù ndị ọrụ arịa na Naijiria na Lagos.  iru ahụ mere ka e guzobe otu ndị ọrụ ọrụ na ẹzé nke Africa iji chebe nke ndị ọrụ nkà na ẹse Africa.  Imoudu, na- anya anya otu ụgbọ oloko ka oyiyira dịka osote onye isi ala.  ngwaọrụ ọhụrụ ahụ ihuenyo maka inye ego echiche ego akara ma ọ bụ ego agha.  [1] N'afọ 1942, Imoudu bụ onye mkparita uka ọrụ na ọrụ ụka ya na ọrịa iji nye ndị ọrụ ego nke ndụ ndụ (COLA) iji mee ka nke onu oriri dị nro n'ihi Agha mmetụta nke mmetụta.  Gọọmenti mere ụfọdụ n'ime COLA na 1942 n'okpuru nduzi nke Bernard Bourdillon, Otú ọ dị, Arthur Richards kagburu ụfọdụ n'ime ikike ndị ahụ.

.N'afọ 1943, mgbe a chụrụ n'anya, jidere Imoudu mana e mechara malite njide ka ọ bụrụ ọ bụrụ mmachi ọnọdụ n'okpuru iwu Nigeria General Defence Regulations, 1941 bụ nke nwere njikọ chiri anya na iwu British World War II Defence Regulations.  .  A tọhapụrụ ya na 20 Mee 1945 ka Agha biri.  Otú ọ dị, na 2 June 1945, e mere nnukwu ihe iji nabata ya wee na Lagos .  N'otu afɔ ahụ, òtù ọrụ a haziri hazi na-e eburu maka okwu COLA ka mma.  A na-eche na ntọhapụ ya bụ iji mee ka ike nke nsogbu ọrụ dị nro.  Otú ọ dị, na 21 na 22 June 1945, Imoudu duuru otu nku siri ike nke otu a haziri hazi iji hazie ọrụ n'ozuzu .

. [4]N'afọ 1946, Imoudu kpọbatara onwe ya na NCNC wee kpọpụta ya n'aka ndị isi ọchịchị nke pati ahụ.  Ya na Nnamdi Azikiwe na Herbert Macaulay, ọ bụ onye otu NCNC na London na-eme ngagharị iwe na 1946, Richards Constitution.

. [5] [6] [7]Site na 1947 ruo 1958, Imoudu bụ onye isi otu ndị ọrụ dị iche iche.  [1] Ọ bụ Louisala na gogo Chu Nzeribe, osote onye isi oche nke Trade Union Congress of Nigeria ;  mbọ na-agbakọ n'otu ndị ọrụ dị iche iche na mba ahụ.  Ozi ahụ nwere ihe ịga nke ọma mbụ, na-agụnye 45 n'ime otu 57 edebanyere aha n'oge ahụ.  Otú ọ dị, ndị ndu bilitere n'etiti radicals na ndị na-anọpụ na-anọpụ iche, m nke ikpeazụ ahụ ahụ idebe ọrụ site na ngwá agha na-ahụ maka nsogbu na eze na ego na International Confederation of Free Trade  Ndị otu .  Afotụrụ Imoudu ka ọ bụrụ onye isi ala n'afọ 1960 ka ọ gachara Soviet Union na China, wee duru ndị nkewa nke hiwere Nigeria Trade Union Congress, wee gawa n'òtù ndị Labour Unity Front .

N'afọ 1986, a na- ike Imoudu na ụlọ ọrụ na-arụ ọrụ, Michael Imodu National Institute for Labour Studies (MINILS), mgbe mgbe ọchịchị.  akwụkwọ ahụ, ebe ọ bụ ụdị ya na West Africa dum, na-ewulite ikike nke ọrụ, ndị ọrụ na ndị ọrụ ọrụ.

Republic nke abụọ[dezie | dezie ebe o si]

Imodu sonyeere Aminu Kanos People's Redemption Party ka osote onye isi ala ya.  N'afọ 1981, ọgbaghara ikendọrọ dị n'ime pati butere mgbawa nke pati ahụ wee guzobe otu Imodu duru PRP ebe Muhammadu Abubakar Rimi bụrụ ụlọ ya na Abdullahi Aliyu Sumaila dịka ụlọ Kano steeti.</link>[ a chọrọ nkọwa ]

Ntụaka[dezie | dezie ebe o si]

  1. Pa Michael Aikhamen Omnibus Imoudu.
  2. vanguard (2012-08-15). Imoudu's release led to re-organisation of Labour (en-GB). Vanguard News. Retrieved on 2023-01-29.
  3. Pa Michael Imoudu, a selfless labour leader (en-US). The Guardian Nigeria News - Nigeria and World News (2019-10-20). Retrieved on 2022-03-18.
  4. Zeleza (2004). Leisure in Urban Africa. Trenton: Africa World Press. 
  5. Falola (353). Historical Dictionary of Nigeria. Scarecrow Press. ISBN 9780810863163. 
  6. Richards (2000). Maida Springer. University of Pittsburgh Press. ISBN 9780822972631. 
  7. Oyesola. "Celebrating years of struggles, trials, successes", The Sun, 26 February 2018. Retrieved on 23 December 2020.